Video no Sāgas atvēršanas svētkiem šeit
Atsauksmes presē šeit
Intervija ar Ē.Lū šeit
Literārais vakars kopā ar Ērlennu Lū!
Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā Ziemeļvalstu valodu centrs un izdevniecība NORDISK ar fonda NORLA atbalstu aicina uz LITERĀRO VAKARU ar slaveno Norvēģijas rakstnieku Ērlennu Lū (Erlend Loe) garā gada vienīgajā 29.februārī plkst. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Berga Bazārā, Marijas ielā 13/3, Rīgā.
Literārā vakara norisē jūs gaida tikšanās ar rakstnieku, diskusijas, sarunas norvēģiski un latviski saistībā ar pazīstamo ĒRLENNA LŪ romānu “Doplers” un rakstnieka daudzpusīgā talanta šķautnēm. Literārajā vakarā pirmo reizi izskanēs arī fragmenti no romāna “MULEUM”, ko tulkotu latviski 2012.gadā plāno laist klajā izdevniecība NORDISK.
Ērlenna Lū romānu “Doplers” no norvēģu valodas tulkojusi Ilze Kačevska romānu “Muleum” no norvēģu valodas tulko Jolanta Pētersone.
Visi norvēģu rakstnieka talanta cienītāji sirsnīgi gaidīti ciemos!
Nordisk izdod islandiešu sāgu
Izdevniecība Nordisk priecājas paziņot, ka Ziemassvētku gaidās ir tapis mūsu pārsteigums jums – greznais Islandiešu sāgas tulkojums ar akadēmisku virsvērtību: Hravnkela Freijodes sāga ar komentāriem.
Grāmata apvienos akadēmisku pamatīgumu un aizraujošu kultūrvēsturisku materiālu. Tajā varēsiet atrast gan kartes, gan seno sāgas manuskriptu faksimilu. Sāgas tekstu varēs iepazīt abās valodās – gan latviešu, gan senislandiešu.
No senislandiešu valodas tulkojusi M.A. Inga Bērziņa, kura ir veikusi kultūrvēsturiski nozīmīgu tulkojumu. Ne katra lielāka valsts var lepoties ar šās retās, izcilās sagas tulkojumu ar komentāriem.
Valodas konsultanti: Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Dens Dimiņš, Snorre Karkonens-Svensons. Knuta Skujenieka priekšvārds
Hravnkela Freijgodes sāgu varētu dēvēt par islandiešu sāgu pērli, par meistardarbu miniatūrā, – lietojot Bjarnes Fidjestjēla (Bjarne Fidjestøl), ievērojama sāgu pētnieka, vārdus, – jo nezināmais teksta autors spējis kodolīgi izklāstīt teiksmu par Hravnkelu vien pāris desmitos lappušu, veiksmīgi savijot kā rokrakstos tā mutvārdos atrodamās ziņas, un reizē apmierinot gan savu toreizējo, gan, domājams, arī mūsdienu izvēlīgo lasītāju tieksmi pēc estētiskās baudas. Vienlaikus tā ir viena no pretrunīgākajām islandiešu sāgām, kas saglabājusies līdz mūsu laikiem. Tā sniedz vielu tik plašām interpretācijām, ka pētnieki, šķiet, joprojām nav nonākuši pie kopīga viedokļa, lai arī zinātniskās literatūras apjoms par šo tēmu simtiem reižu pārsniedz pašas sāgas apjomu.
Sāgas galvenais varonis Hravnkels ir vēsturiska persona, kas pieminēts arī Landnámabók, 12. gadsimta manuskriptā, kur apkopoti stāsti par norvēģu vīriem, kas, bēgot no karaļa Haralda Skaistmaša nežēlīgās varas, pārcēlās uz relatīvi brīvo Islandi un apmetās tur uz dzīvi.
Islandiešu sāgas galvenokārt vēsta par konfliktiem brīvo zemnieku starpā, bet karalis un viņa galms ir cita žanra – karaļsāgu – uzmanības centrā, tomēr norvēģu valdnieks un viņa senči, kā likums, pieminēti pašā sāgas sākumā, lai rastu atskaites punktu laikā. Vadoņi, – tā sauktie godes vīri, kam piederēja gan likumdošanas, gan tiesu vara, – sāgās parādās vienīgi kā strīdu risinātāji vai tiesas šķīrēji tingā.
Mūsu Hravnkels ir veiksmīgs brīvzemnieks, bet pievārdu Freijgode, šķiet, iegūst savas labklājības dēļ, kas vienlaikus nodrošina zināmu varu, kā arī tādēļ, ka viņš augstu godā dievu Freiju. Tātad, savu augsto statusu Hravnkels visticamāk ir ieguvis pats, nevis mantojis.
Nebrīvie kalpi bija pilnīgi atkarīgi no sava saimnieka žēlastības un likumi uz viņiem neattiecās, tas ir, likumā noteiktās tiesības. Burvjus, zīlniekus un zintniekus daudzējādā ziņā varētu salīdzināt ar mūsdienu mediķiem (funkciju ziņā) vai pat tādiem kā ezotēriķiem. Taču ubagi un klaidoņi bieži izplatīja tenkas, tā teikt, jaunumus no pagasta uz pagastu.
Ārpus sabiedrības bija jādzīvo arī tiem, kurus izraidīja ar likumu. Tas bija augstākais soda mērs, ko varēja saņemt, jo praktiski nozīmēja to pašu, ko nāvessods (Sørensen 1980: 19.). Ja, saskaņā ar Gulatinga likumu (Gulatingsloven), kādu pasludināja par friðlauss ‘ne-mierā esošs; tāds, kuram nav tiesības uz mieru’, tad jebkuram no cietušo puses bija tiesības viņu nogalināt, par to nesaņemot sodu, jo atsevišķas izpildvaras nepastāvēja un pašam vien bija jāīsteno tiesas piespriestais sods. Alsekr ‘smagi noziedzies’ praktiski nozīmēja to pašu, jo arī šādi apzīmētas personas zaudēja jebkuras tiesības. Arī vārdi skógarmaðr ‘meža vīrs’jeb skóggangsmaðr ‘vīrs, kas iet mežā’ bieži lietoti kā sinonīmi šim augstākajam soda mēram. Tomēr Hravnkela sāga ir piemērs tam, ka no šķietami bezcerīgā izsūtījuma var atgriezties. Hravnkels to izdara spīdoši – ar neatlaidīgu darbu, izveicību un gudrību, iegūdams vēl vairāk slavas un mantas kā iepriekš.
Nordisk izdevusi Norvēģijas kulta autora Ērlenna Lū romānu Doplers!
Mans tēvs ir miris. Un vakar es nogalināju aļņa māti. – tā sākas Norvēģijas kulta autora Ērlenna Lū romāns Doplers, kura varonis, guļot zemē pēc kritiena no divriteņa, izlemj uzgriezt muguru mūsdienu sabiedrības normām un prasībām, cilvēku vietā izvēlēdamies mežu un agrīno mednieka un vācēja dzīvesveidu.
Izdevniecība Nordisk laidusi klajā daudzkārt godalgotā Ērlenna Lū romānu Doplers, kas ir sava veida XXI gadsimta atbilde Knuta Hamsuna Pānam. Vietumis tā ir moderna utopija, ko caurvij absurdas un ironiskas situācijas. Romāns tematiski skar vīrieša un tēva lomu mūsdienu sabiedrībā, bet tam nebūt netrūkst savdabīga humora.
Grāmatas atvēršanas svētki tika atzīmēti 27.jūnijā Nordisk telpās kā neparasts rituāls, svinības dabai, senatnei, pirmatnējai izjūtai par godu. Aklāšanas svētkos romāna spilgtāko fragmentu lasījumi mijās ar senatnīgas vargāna mūzikas skaņām; lasītāji, žurnālisti, autora cienītāji piedalījās grāmatas atvēršanas rituālā, sniedzot grāmatu no rokas rokā un vēlot tai veiksmīgu ceļu pie saviem lasītājiem. Atklāšanas svētku viesi tika sagaidīti dabas noskaņās rotātā telpā, kur romāna noskaņu atvedināja arī īpaša video prezentācija ar putnu dziesmām ar talantīgās fotogrāfes Daigas Kalniņas māksliniecisko fotogrāfiju par meža tematiku.
Kā atzina Vides Vēstis galvenā redaktore Anitra Toma: “Šis romāns sasaucas ar mūsdienu cilvēka meklējumiem pēc atbildes dabā, pēc dziļākas izjūtas par savu patību. Pie jums ir skaisti un tas rosina vairāk iepazīt Ērlenna Lū darbu.”
Mēs, SIA Nordisk esam lepni arī par Doplera augstvērtīgo tulkojumu, ko no norvēģu valodas veica pieredzējusī valodniece Ilze Kačevska. Lasītājam latviski tas ļaus izjust un izbaudīt nianses, kuras izdevies saglabāt no Ērlenna Lū spilgtās un savdabīgās rakstīšanas manieres. Kā papildus “slīpējums” romānam ir arī Ziemeļvalstu valodu speciālista, valodu pasniedzēja un lingvista Snorres Karkonena-Svensona veiktais valondieciskais sastatījums ar oriģinālvalodu.
Un vēl esam gandarīti par romāna māksliniecisko noformējumu, kuru veica poligrāfijas dizaina mākslinece Liene Hapaninoneka. Mums gribējās, lai romāns arī vizuāli vēstītu par to īpašo, individuālo un savrupo noskaņu, kas valda “Doplera” lappusēs, tālab Liene ir veidojusi ne vien ar roku rakstītus citātus grāmatas apvākā, kas sasaucas ar dziļo dabas izjūtu, bet arī rokrakstā noformējusi katras nodaļas nosaukumu. Makets tapis pateicoties Rihardam Bargajam, kas maketā prasmīgi savietoja mūsu iecērētos smalkumus ar romāna skaidro un plaukstai tīkamo iesējumu.
Grāmatu par viszemāko cenu (4,50 LVL) var iegādāties Nordisk birojā.
BILDES no grāmatas atvēršanas svētkiem aplūkojamas šeit
==================
Patlaban sagatavošanā ir:
Norvēģu valodas gramatika
Autori: Snorre Karkonens-Svensons un Ilze Lokmane
Grāmata sniedz vispusīgas zināšanas par norvēģu valodu, īpaši uzsverot norvēģu un latviešu valodas kopējos un atšķirīgos aspektus.
